Laikraksti

Laikraksti

Priekšvārds

Esmu iepazinies ar Latvijas vārdā nesen deklarēto apņemšanos jau ap 2030. gadu sasniegt Eiropas Savienības ekonomiski attīstītāko valstu vidējo produktivitāti un iedzīvotāju labklājību. Man, salīdzinoši daudz pieredzējušam Latvijas pilsonim, šis ambiciozais mērķis liek atcerēties pārāk daudzas dažādu laiku deklarāciju īstenošanās procesa epizodes. Tāpēc iesākumam vien mazliet pārfrazēšu to, kas ir manis rediģētajā publicistiskajā izdevumā “Literatūras Līdzjutēju Lapas” Nr.8 (LLL, 2022.gada decembrī): 

“Trīsdesmit divi gadi pagājuši nepārtraukti uzlabojošu pārkārtojumu un reformu stimulētajā patiesi neatkarīgās, stabili augšupejošās, pārsteidzoši izdevušās valsts attīstīšanā, un man nevar būt atļauts šaubīties, ka turpmāk saskaņā ar kārtējiem Nacionālās attīstības plāniem un pareiziem, lietpratīgi noskaidrotiem mērķiem mēs tādā pašā garā gan jau attīstīsimies vēl iespaidīgāk.”

Mobilizējošas deklarācijas, saspringtu, valstiski apstiprinātu plānu pieņemšana par noteiktu kvalitatīvu un kvantitatīvi izmērāmu rezultātu sasniegšanu noteiktā gadā ir lietderīga un nepieciešama. Izņemot tos, arī mūsdienās diemžēl konstatējamos nebūt ne retos gadījumus, kad dažā dzīves jomā statistiski vai citādi pamatota virzība uz priekšu faktiski nenotiek, toties tās vietā omulīgi iekārtojusies moralizējošu, deklarējoši skaistvārdīgu apgalvojumu māksla mākslai (“nekad tik labi neesam dzīvojuši kā tagad”).

Savukārt manu apgalvojumu detalizētāki pierādījumi, protams, nav ietilpināmi šā priekšvārda ietvaros. Tie atspoguļoti gan minētajās “LLL“ gan citviet dažos iespieddarbos, daļa vēl tiek gatavota publiskošanai vai rediģēta publikai pārāk vēl faktiski nepazīstamu tekstu pārpublicēšanai. Laikrakstā vai citādi nosaucamā izdevumā – tas ir mazsvarīgi. Galvenais uzdevums– lai literatūra nebūtu pārliecīgi tālu aizgājusi mūžības sfērās vai netiktu samāksloti tīši atrauta prom no tiem ekonomiskiem un citādiem procesiem, kas tieši ietekmē vidējo vai vēl trūcīgāko Latvijas cilvēku dzīves līmeni, līdz ar to sekmē neapturamo, katastrofāli straujo iedzīvotāju un strādātāju skaita samazināšanos.

Domājošu, sarežģītas lietas primitīvi nevienkāršojošu un vienkāršas lietas sofistiski nesarežģījošu, literatūru un dzīvi vērtējošu lasītāju cienītājs, pats retumis arī rakstītājs.

28.08.2023.

Imants Tuņķelis