Mērenie daudzreiz ir talantīgi nopelti,
Saka – viņu dēļ miruši nevainīgie,
Viņu dēļ šodien esot vēl nelaimīgie,
Viņu vainas dēļ mazi cilvēces nopelni.

Necentīšos aizstāvēt mērenos noziedzniekus,
Bet kur liksim tādus, kas neprātīgākas dabas?
Ja mēs ar trakajiem – tikai ar labu,
Vai tad visi dzīvosim vienos priekos?

Slepkava nemēdz rīkoties mēreni,
Parastais varmāka ir straujš un noteikts,
Simtprocentīgā aizrautībā bandītiski satrakotais
Nešaubīdamies šauj uz sievietēm un bērniem 

Taisnības uzvaru ja pretspēki aizkavē,
Cīņā pie malas kas tik nav jāgādā,
Bet, bez mēra cīnoties, var aizmirst, ka jāstrādā,
Un var taisnību pret nevainīgajiem it kā aizstāvēt …

Slavēts lai cilvēciskā cēluma skaistums!
Taču, to neierobežojot, brīžiem iet šķībi:
Pašaizliedzība ir cilvēkam vislabākā īpašība…
Bet ja uz tās guļ kaimiņa laiskums?

Diezgan vārdu par mērenību tērēts,
Asu un mērenu. Dzīve, atrast ļauj mums
Pareizo mēru starp mērenību un straujumu!
Būsim mēreni … protams, ar mēru!

1972.

Vārīgās variācijas

Mūsdienās pabieži popularizētu dzejas paņēmienu slēptā reklāma

1
Skries uz priekšu riņķu riņķiem,
Lieksies līdzi lieliem sliņķiem...
Sprucis vaļā vucens, vecen,
Gaiļa gaļu galdā necel!
Dainai drausmi, Dainim drūmi,
Visās vietās veļas dūmi.

2
Sestdien steidzīgs sīkais seksos,
Svētdien senča sukas sekos.
Ledi zaļi, stikli zili,
Stikla kalnā pedofili.
Vārgus vīrus visai prasti
Bradā brašie, spiežot asti.

3
Bardi brangas balvas pelna
Pat par to, kur nav ne velna.
Troksni trenc aiz prāta vārdi,
Truli traku triku dārdi.
Murgu mīlas maldu mītos
Stundu sita tukšpadsmito.

4
Slīpēdami savu
salto lielmīk-
lainību
Patmīlas piepūstie
plančkās plīst,
Līdzskrējējs lapās
laižas kā plēsts,
izplūst alelujieši,
plaisā glaimi.

Turpina burbuļot
duļķainā noslēpu-
mainība,
zilganu zvilnību
acīs pūst.
Abrakadabra
grabēdama pūst,
un, protams,
pūs tālāk laimīga!

2004.

Var teikt: nekas nekad starp mums nav bijis,
Nekāds ne solījums, ne skūpsts, ne glāsts.
Pēc tam gandrīz pusgadsimts aizvadījies,
Un lieks un dīvains šķiet šis vēlais stāsts.

Tas mani tomēr arvien biežāk pārņem,
Pa pusei prātīgs un pa pusei dumjš,
Ar nevaldāmi jauneklīgiem spārniem
Šurp lido tālo dienu atspīdums.

Юз Алешковский

(1929.-2022.)

ПЕСНЯ О СТАЛИНЕ

На просторах Родины чудесной,
Закаляясь в битвах и труде,
Мы сложили радостную песню
О великом друге и вожде.

Алексей Сурков

/1938. un 1945./

Музыка – Матвея Блантера

*

Товарищ Сталин, вы большой ученый —
в языкознанье знаете вы толк,
а я простой советский заключенный,
и мне товарищ — серый брянский волк.

/1959/Текст и музыка – Юза Алешковского

Juzs Aļeškovskis

(1929.-2022.)

DZIESMA PAR STAĻINU

Darbā rūdoties un cīņu liesmās,
Dzimtā zeme krāšņumā kur zied,
Vadonim un draugam savam dziesmu
Tauta laimīgā un brīvā dzied.

Aleksejs Surkovs

/1938. un 1945./

Matveja Blantera mūzika

Atdzejojuši Andrejs Balodis un Fricis Rokpelnis

*

Jūs, biedri Staļin, – zinātnieks liels, spēcīgs,
jo spējāt sev līdz valodniekus vilkt,
bet es – vien ieslodzītais parasts, grēcīgs
un biedrs man ir pelēks Brjanskas vilks.

Juza Aļeškovska teksts (1959.) un mūzika

J.Aļeškovska dzejoli atdzejojis Zintis Zīme

Latviešu valodā Juza Aļeškovska “Dziesma par Staļinu” tiek publicēta pirmoreiz saskaņā ar krievu valodā 2020.gada 30.jūlijā noslēgto licences līgumu Nr.3/LV , kas nosaka , ka jebkurai minētās “Dziesmas” teksta atdzejojuma vai tā daļas publiskošanai vai pārpublicēšanai ir nepieciešama SIA “Celtnes apgāds” izsniegta sublicence vai arī autora Juza Aļeškovska vai viņa mantinieku piešķirta licence. Sakarā ar visu to minēto dzejoli pilnībā -– vai nu bilingvālā vai tikai latviski atdzejotā veidā – ir iespējams darīt pieejamu lasītājam vienīgi pret iepriekšēju samaksu.