Lasītāju iepazīstināšanai ar tekstu 

Iepriekšēja piezīme – privātās mantības paātrinātās uzkrāšanas drudzī nelikumīgi nodarbinātā un atlaistā pārdevēja grib saņemt algu, bet:

Santa

sākumā kautrīgi, bet vēlāk iekarst.

Bet saimniek! Teicāt pats, ka strādāju es godam...

Un citas izvēles ir taču brīvas, protams,

Un katrai paaudzei šai ziņā cits ir stāsts...

Jums nebij, nav ap manām krūtīm jāčamdās!

Turklāt pie jums jau sešas nedēļas ar pusi

Es raujos, bet vai algu saņēmusi?

Un tēvs man...

Ventis

Divas ēdienreizes nerēķini?

Ne graša vairāk darbs tavs vērts nav, zini!

Un mūžam garastāvokli vien bojā...

Tad laidies, lasies, zūdi, gaisti, ārā, projām!

Santa

ceļas augšā. Gandrīz raudādama

Es sūdzēšos...

Ventis

Ņirdzīgi

Bez darba līguma?

Viss būs pēc taisnības un likuma!

Lēni, toties noteikti paver durvis uz labo pusi.

Santa iziet ārā.

Ventis domīgi

Es darbā neņemu, ja līgt uz papīra man prasa,

Un, reiz nav līguma, tad patriekt – bēda maza...

Gan godīgāk man būtu pažēlot šo skuķi

Un piestutēt ar dažiem latiņiem kā kruķiem,

Vai es kāds zvērs? Bet vai tad palīdzēt var ko,

Ja vienā laidā virsū gāžas fors mažor:

Tik tikko bāra īre divkāršota

Un veikals... zeme... vispār... dārgs viss ļoti.

Bij agrāk laiks, kad pats no laba prāts

Pat svešiem ziedoju no ilgi krātā,

Bet tagad tas pie malas! Citas bēdas sāp,

Kā kaut vai daļu sava īpašuma glābt.

Ielej savā kafijā balzamu un iedzer.

Ritmiski klauvējieni pie ārdurvīm labajā pusē, tad tās veras.

Ienāk Zenta Aizsalniece, gaumīgi, bet spilgti, viņas vecumam

laikam gan pārmērīgi spilgti ģērbusies.

Zenta

skatās rokas pulkstenī

Es laikam esmu precīza. Labvakar!

paraugās uz balzama pudeli, otro kafijas krūzīti, it kā

gribēdama kaut ko teikt, bet laikus atjēdzas, parausta plecus

un klusē.

Ventis

pretēji sākotnējam plānam neviļus sāk skaidroties.

Varbūt šķiet savādi tev tas, kā saka...

Ja cilvēks ir no darba sviežams ārā...

Mazliet nervozi aizvāc Santas krūzīti un atnes jaunu Zentai.

Zenta tikmēr jau iekārtojusies krēslā.

Zenta

Šis prieks tad jābauda tev lēnā garā...

Sabīstas no pašas teiktā.

Ja joks ir padumjš, lūdzu, ļaunā neņem,

Par nākamību ātrās dusmās nelem!

Ventis

Par lietu!

Zenta

Atsevišķi abu bizness klibo,

Pēc kļūdām sapratu, ka vienoties es gribu...

No mūsu rokām aiziet veikals viens pēc otra,

Bet spēkus kopā saliekot... varbūt ko noturam?

Ventis

Kad salipusi tu ar jākli jauno,

Kad tevis dēļ mums ģimene krīt kaunā

Un kad tavs bizness - viena liela kļūda,

Jo der priekš Arņa vien un suņu būdas...

Kā izskatās tavs firmas veikals “Zibens” ?

No precēm tukšs un pliks kā maukas dibens!

Un Runčukalnā, teiksi, daudz tev pelna?

Ir zināms jau, ka štruntu un ne velna!

Un kāpēc un no kā man tagad jāpalīdz

Šim studentam, kas šķiroties tev iedalīts... ?

Zenta

Par bērnu dalīšanu atgādini?

Bet Raitis tomēr tavs ir arī, zini!

Ir ķeza, viņu vilkt nav manā varā,

Es garantēju... atdošu reiz parādu...

Ko vairs par Runčukalnu tērēt vārdus,

Bij neizdevīgs, nu ir lēti pārdots.

Un Arnis... mana magnētiskā malduguns...

Ventis

Par daikta darbu kurš sev naudu prasa, zagļa purns...

Bet vari to par svētbildi kaut likt,

Viss viens man, maksā Raitim to, kas līgts!

Jums dzīvoklis liels esot, gaisā to sit!

Zenta

Bet mainās viss, un nevaram vairs sadzīvot:

Jo divas Arņa istabas man tagad nozied

Un vienā istabā man pašai jādzīvo...

Ventis

sašutis kliedz:

Viss noformēts uz Arņa vārda, vista?!

Zenta

Ne viss... viens mājoklis ar divām istabām ,,,

Gan divreiz mazāks man, bet īsts ir dzīvoklis.

Ventis

saķer galvu

Vai vispār iespējams tik zemu krist?

Daudz tūkstoš vērtu dzīvokli ņem parazīts!?

Un citkārt visi nagi lata dēļ tev trīc!

gandrīz triumfēdams, izgāzdams ilgi krājušos rūgtumu

Tavs magnēts iedeva tev smuku kurvīti

Un ugunīgu aizgrūda aiz durvīm...

Man tevis dēļ tik daudz ir sāpējis,

Un nu ir jābūt abu glābējam,

Kad tu uz visām pusēm mantu sēj

Un sildi blēžus savā azotē..…

Zenta

Izbeidz vājības un augstu nelec!

Otra sēto redz, bet savu neredz –

Kā tad bij, kad tu ar kreiso preci

Kontrolieriem akli virsū lēci?

Laime, ka vēl žigli Čepukaitis

Pusi soda gudri novārdoja...

Ventis

Atcerējusies diez ko tu, aita!

Kurš visvairāk dzina Intu projām,

Kurš visvairāk rāja, pazemoja?

Zenta

Vairāk, mazāk... prātošana lieka...

Kopā lēmām – netaupīgs pārlieku:

Slimo pārdevēju atlaižot,

Pierunāja pabalstu tai dot...

Vēlāk Anta abiem teica mums:

Augs bez viņa mūsu īpašums!

Nu un patrencām šo darbinieku,

Varbūt pārspīlējot kādu nieku.

Ventis

stiepjot vārdus

Bij tev īsta sirdsdraudzene Anta...

Kā tad piebriest īpašums jeb manta?

Zenta

Krāpa visus! Čūska! Intrigante!

Sirds un nervi man no viņas čupā!

Ventis

Tevis pašas ievārītā zupa...

Čepukaitim piedēvē nez ko,

Nepierāda, protams, it neko:

Viņam visu dokumentu saraksts,

Antas meliem pārāk maza vara...

Zenta

Ko tad nesauc atpakaļ šo gudro?

Ventis

Pazaudēji atmiņu un putro?

Nieks par Intu, nesaderam kopā,

Nelaime bij – nostāties pret Gobām.

Īpašnieki, puse visas mantas...

Jūsu pārgudrība, tava, Antas...

Juris drusciņ aizstāv Čepukaiti,

Jums tūlīt pie rokas padoms, aitas!

“Juri, izdari priekš firmas ko labu:

Parakstu uz algu sarakstiņa dabū!”

Viņa dēl Ints parakstās, ne graša nesaņem...

Jums tas patīk, tad var Gobu aizdzīšanu lemt.

Izdodas! Veikali divdesmit seši un bāriņš!

Trūkumi sīciņi – atmaksāt kapitāldaļas.

Jāpelna, jāsagrābj ienākums kāri,

Antucim prēmijas lielas un brīvākā vaļa...

Saprotu beidzot – nekas ar mums nenotiek nejauši:

Braucām uz augšu, bet nonācām dziļākā lejā:

Veikalu septiņreiz mazāk, bet peļņas jau desmitreiz!

Zenta

Gribēts un uzsākts, kā vajag, bet trāpījās šis tas greizs.

Ventis

Man bija jāatbild par preču pievešanu

Uņ tev – par vadīšanu un par uzskaiti...

Dēl tevis Anta nesa cauri mūs kā ganus,

Prom atbilstošie dokumenti, dators izdzēsts,

Vai to par dabas katastrofu uzskati?

Nekā no blēdes juridiski nevar izplēst,

Un toties var no panckām pārdevējas rāt

Par to, ka grāmatvede neprot rēķināt

Un izdomā tur iztrūkumu, kura nav!

Zenta

Jel pārtrauc vecos mēslus man uz čupra kraut,

Ar trulu zāģi nervi sazāģēti jau.

Bij kļūdas, atvainojāmies, ak, lielā lieta!

Lai bēg vai nāk, mums nestāv tukšas darba vietas.

Es – muļķe? Divus gadus mums jau manta šķirta,

Tu arī zaudē daudzus veikalus, kā dzirdams?

Ventis

Tas ir kas cits. Aug lielveikalu konkurence...

Zenta

It kā es būtu ārpus tās, tu lupatbrenci!

Tad vienojamies, vai?

Ventis

Ja darīsi, kā likšu.

Es tavu stūrgalvību tagad lokā liekšu.

Par savām cūcībām tu nolūgsies papriekšu.

Par mani nievu vārdus mutē neņemsi,

Par komerciju it neko vairs nelemsi,

Vārds “Zibens “ vispār jānolikvidē,

Jo puikas taisa jau tā “Zē” par “Dē”.

Būs viena firma tikai, proti, “Grasis... ”

Un tu to nevadīsi, seksā pasistā,

Bet strādāsi un... biežāk darbā prastā,

Par apkopēju pat un reizēm pārdevēju...

Zenta

Vai mani atpakaļ par sievu sauc?

Ceļ pārāk lielu tavi vārdi vēju.

Ventis

sašutis

Ko? Gadu gadiem man uz galvas krauts,

Un alfonsam it visu ķēzīt ļauts!

Par sievu!? Lai nu viens tik paklausās!

Zenta

Tad esi viens un klausies, teļa pakausi!

Es pelnus sev uz galvas kaisīt varētu,

Ja šķirta nebūtu vai būtu mīļākā,

Koķeti uzsmaida Ventim, tas saviebjas,

No tevis iedomātā šo to darītu,

Bet brīžiem lamātos ar tevi tik un tā...

Kad nu diez ko grib diktēt svešs man tēviņš,

Tad čau, ardievu, atvados no tevis!

Gan būs, kas sešus tūkstošus man maksās

Par “Zibeni”, un tas nav dārgi taksēts...

Pagriežas promiešanai.

Ventis

uztraucies

Nav prāta darbs... ko pati cel, to nojauc!

Zenta iet uz durvīm. Ventis stājas ceļā..

Nu, neskrien... paskaidro... es atvainojos...

Zenta

Ar vārdu šo tad arī vajag sākt,

Nav jāspļauj ārā viss, kas tev ir iekšā,

Par vājībām pats nolūdzies papriekšu,

Bez tā tev manu mantu nepievākt!

Ak, biznesu tev laida dēlī bābas?

Bet līdzi pakaļ skrēja vīrs vai āksts?

Ak, palaistuve, nabadziņu krāpa?

Bet ja no drūmā seksa viņa glābās –

Tik vienmuļa, no kāda mušas sprāgst...

Ventis

nomierinājies

Man uzdoties par dzelzsvīru nav dūšas,

Bet nez vai paraugs būt var dullas mušas...

Ja lemt un vadīt būs man brīva vaļa,

Tev atstāšu es firmas mantas daļu!

Zenta

Uzreiz tā jāteic bij! Lai miers un “Grasis”!

Sniedz Ventim roku, viņš priecīgi to saņem.

Ventis

Miers, “Grasis... “ Nāksies saraut, joki mazi!

Pie loga rūts viegli pieklauvē divi Helovīna svētkiem

maskojušies stāvi: viens no galvas līdz kājām sieviešu drēbēs,

uzmaucis galvā ļoti piemērotu, izdobtu ķirbi ar caurumiem

mutei, degunam un acīm (no ķirbja iekšpuses spīd mazs

kabatas lukturītis); otrais apsējis lakatiņu, bet tērpies biksēs

un svārkos un tur labajā rokā mazāku ķirbi.

Ventis

paskatās, par Santu domādams

Reiz izmestā nav jāielaiž nekādā ziņā.

Aizslēdz durvis.

Zenta

paceļ glāzi

Par mani un par tevi! Velns ar viņām!

Ventis

saskandina glāzes ar Zentu.

Laiks dzert par mums, bet pigu jums,

Ja tikai man ir ieguvums...

Uzlūdz Zentu  un abi sāk arvien straujāku deju.

Prieks dejot mums, bet pigu jums,

Ja man vien nav kāds zaudējums.

Lai veiksme mums, bet piga jums,

Ar to ja gūts man īpašums!

Mums panākums, bet piga jums,

Lai ātrāk aug mans īpašums!

Tikmēr dauzīšanās pie loga kļūst arvien skaļāka. Skan arī

māksloti sievišķīgi spiedzieni.

Sist vai...

Abi maskotie ar spēku, tomēr mazliet piesardzīgi triecas

slēgtajās durvīs.

Zenta

strauji

Slēdz vaļā, kurlais, viens ir Raitis!

Maskotie

savās dabiskajās balsīs

Mūs galu galā beidzot iekšā laidīs?

Ventis atslēdz durvis.

2.aina

Strauji, it kā ielauzdamies, ienāk maskotie: Raitis un Centis.

Raitis

Trick or treating! Trick or treating! Trick or treating!

Raitis un Centis

reizē

Apkrāpsim vai pacienāsit? Rīt un plītēt!

Apsveicināšanās, sarokošanās, rosība. Pateicoties Venta un

 Zentas pūlēm, uz galda parādās papildu ēdamie un dzeramie.

Zenta

Ko tad maskotie tik sveši un tik bābiski?

Centis noņem lakatiņu un noliek ķirbi uz blakus galda.

Raitis

Tikai tā, kā seno angļu bērni... dabiski!

Viepļu bērni, biedējoši, jautri... jauki!

Tos pat Latvijā vairs neatzīst vien lauķi!

Ventis

Vismaz pie galda lai tev parasts puiša izskats!

Kur ellē der šie brunči, maskas nelatviskās...

Raitis pašūpo galvu, bet, uztvēris Zentas mājienus, paiet sānis,

ātri pārģērbjas un novieto savu ķirbi blakus Centa

dārzenim.

Raitis,

atgriezdamies pie galda

Ar tēvu mātei uzlabojies interfeiss,

Un paklausīgais dēls tiks aplaimots uzreiz!

Ventis

sāk dusmoties

Beidz angļu makaronus kārt uz ausīm mums,

Bļauj latviski, cik gudrs tu un cik es dums!

Neveikla pauze.

Centis

samierinoši

Nav vienkāršs, bet nav kaitīgs datorprātnieks,

Vai teic viņš “fails” vai pārtulko par “datni”...

Zenta klusēdama šad tad piedāvā puišiem ēdamos un

dzeramos, tie piedāvājumus labprāt pieņem.

Ventis

Jā, dators... jaunu vārdu tūkstotis un simts,

Bet nepalīdz nenieka man, kad firma grimst.

Brauc vārdotāji viesos ķirbju podus gāzt

Un laikam gan no večiem arī naudu kāst...

Man ir ar māti atkal bizness vienots kopā,

Raita starpsauciens: “Viss vēlreiz topā!”Centis aplaudē.

Bet, lai tas pastāvētu, nāksies dzīvot skopāk!

Raitis

Es  varu sevi kaut vai kokā dzīt,

Bet ne no latiem simts vēl ietaupīt,

Es, students budžetnieks, kas nikni zaurē,

Bet kojās nolietotās nīkst kā bauris.

Vai liksi badu ciest un staigāt vīzēs?

Daudz vieglāk ienākumus optimizēt!

Centis

Ja tēvs man solījis, ka mēs to varam,

Un līgums, kad cik jāmaksā, jau slēgts...

Bez tūkstoša man dzīvoklis ies garām

Un drīz tam cena stāvus augšup lēks.

Kas pēkšņi uzbrucis tik nepārvarams?

Ventis

Lai būtu jums ne tikai šoreiz nauda,

Pirms tam, kas nepieciešams, jāizsver!

Es opti... mizošos ar jums, cik jaudas,

Mans student izcilniek, rāda uz Raiti

Mans menedžer! Rāda uz Centi. Pēc tam atver kabatas

piezīmju grāmatiņu. Raitis un Centis iekārtojas tuvāk tēvam,

gatavojas iesaistīties komerzciālajā sarunā arī Zenta.

Dzirdama paklusa runāšana, kuras laikā vairākas reizes priekškars

taisās ciet un tūlīt atkal veras vaļā. Beidzot tas

atveras un apstājas. Turpinās Venta runa.

Ventis

Dot prom var abas sīkbodes, kas dziļos laukos,

Vien sameklējiet idiotus, kas tās pirks...

Tur vasarā trīs simtu peļņa liekas jauka,

Pa ziemu zaudējumi – pieci simti ir.

Bet veikals tuvākais, kam ūdens mutē smeļas,

Ar piešprici par ienesīgāko ir ceļams.

Tāpēc no prasītā jums taisos pusi dot,

Jo šajā bārā visus nevar pabarot!

Centis

Zentai

Ja labi grib, pat “Zibeni” var nopļurrāt,

Par ko es arī pateicos tev, mīļā māt!

Ventim skaļi

Tu solīji... tu – vīrs... un tev nav vārda!

Ventis

skaļāk nekā Centis

Ir fors mažor!

Raitis

tikpat skaļi

Nē! Abu senču bardaks!

Jums ir vienalga, students es vai gans!

Ventis

mierīgāk

Tu tērē vairāk nekā doktorants...

Un ja pie jaunās stipendijas tiec...

Centis

Ventim

Lai kā tur students, mani neaiztiec!

Var firma aizņemties, beidz žņaudzīties!

Ventis

atkal paceļ balsi

Sen kredīts griestos, liksim punktu. Klusiet!

Tam nedošu nekā, kas neņems pusi!

Var vairāk aizņemties pats menedžers

Un iztikt students, ja vien mazāk dzers...

Raitis

paķer savu ķirbi un to šūpo

Papa  purvā puikam sola soli “pā”,

Paga, papa, sulu solīt – solīdāk!

Laba lapa, pacel, papa, pappapa!

Papa krāpa, pacienāja, ap-krā-pa.

Visi žestikulē, grib vēl ko teikt, bet aizveras priekškars.